Daugavas loki. Laivošana no Vasargelišķu skatu tornis līdz Kraujai (vai Daugavpils) ~15 km

Vērts redzēt un piestāt

Vasargelišķu skatu tornis. Uzkāpjot 24m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa kreisi visā krāšņumā redzams Rozališķu loks. Savukārt pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet „desmitnieku” un brauciet salīdzināt! Pēc 500m labajā krastā ir kempings „Ozianna”, kas ir populārs ūdens maršrutu sākumu un beigu punkts, kā arī nakšņošanas vieta gan teltīs, gan labiekārtotām mājās. 4km zemāk pa straumi labajā krastā ir pieturvieta ar iespējām piebraukt ar a/m un kraujas augšā labiekārtota atpūtas vieta .Te ir iespējamā vieta nakšņošanai, un arī pretējā krastā nedaudz augšup pa straumi var pārnakšņot. Kreisajā krastā pretī dotai pieturvietai ir Sīkeles luterāņu baznīca.

Dinaburgas pilskalns. 1209. gadā lietuviešu sabiedrotais Jersikas ķēniņš Visvaldis pēc zaudējuma krustnešiem bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams savas valsts daļu (Lotigolu) kā lēni. Domājams, ka tagadējais Daugavpils novads ar Naujenes pili (Novene) palika Visvalža valdījumā līdz viņa nāvei 1239. gadā, kad ar bīskapa Nikolaja atļauju Jersikas valsti ieguva Livonijas ordenis. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāva nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. Pēc Lietuvas dižkunigaiša Mindauga nogalināšanas 1264. gada 23.decembrī Polockas un Vitebskas kņazs Gerdenis Rīgā noslēdza līgumu ar Rīgas pilsētas rāti un Livonijas ordeņa mestru Konrādu fon Mandernu, kurā apņēmās atkāpties no Lotigolas zemes un “nepretendēt uz to zemi, ko Polockas kņazs Konstantīns bija atdevis ordeņa mestram un brāļiem, kas pakļauti Rēznai” (Mākoņkalna pilskalnam pie Rāznas ezera?). Savukārt Livonijas ordenis atteicās no pretenzijām uz Polockas zemi.Pēc lietuviešu karagājieniem pāri Daugavai un Dubnas kaujas Livonijas ordeņa mestrs Ernests no Raceburgas izplānoja jauna “Daugavas cietokšņa” (Dünaburg) celšanu pie latgaļu Naujenes pils. Dinaburgas pils celšanas gads nav precīzi zināms, bet pieņem, ka tas varējis notikt ap 1275. gadu, taču ne vēlāk par 1277. gadu. Pēc cita uzskata pils uzcelta jau 1273. — 1274. gadā. Lietuvas dižkunigaitis Traidens ar lielu karaspēku, kurā bija arī loka šāvēji no Zelta Ordas pakļautajām Polockas, Vitebskas un Smoļenskas kņazu zemēm. Apvienotais karaspēks četras nedēļas aplenca Dinaburgas pili, bet nespēja to ieņemt un nodedzināt. Tomēr 1281. gadā Lietuvas ķēniņš Traidenis iekaroja Jersikas pili un apmainīja to pret Livonijas ordenim piederošo Dinaburgas pili. 1313. gadā mestrs Gerhards fon Jorke atjaunoja Dinaburgas pili, bet 1396. gadā to atkal nopostīja lietuvieši. 1403. un 1418. gadā dižkunigaitis Vītauts Dižais atkārtoti nopostīja cietoksni. 1413. -1414. gada ziemā Dinaburgas pili (Dimmebourg) apmeklēja ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts Žilbērs de Lanuā, kas tālāk devās uz Lietuvu. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un Latgalē. Pēdējais Daugavpils komturs Georgs līdz 1559. gadā bija spiests atstāt Dinaburgas cietoksni, jo Livonijas ordenis ieķīlāja Daugavpili Lietuvas dižkunigaitim un Polijas karalim Sigismundam II Augustam. 1577. gadā Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV pilnībā sagrāva seno pili un tirdzniecības apmetni pie tās un nodibināja jaunu nocietinājumu — Dinaburgas skansti 19 km lejpus Dinaburgas pils. Pie bijušās Dinaburgas pils izveidojās Hofzumbergas (Hof zum Berg), vēlāk Hoftenbergas muiža. Ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta “Bruninieku laukums, piemērota nakšņošanai (jāsaskaņo ar Naujenes pagasta pārvaldi). Jāņem vērā, ka no laivu piestātnes līdz autostāvvietai ir ap 300m un kalnā, līdz ar to laivu izkraušana vai iekraušana ir apgrūtināta. Pēc 1,7km labajā krastā ir piestātne pie brīvdienu mājas „Beibuki”, kas atrodas augtā kraujā, kur laivotaji var dabūt naktsmājas.

Krauja: pirms Kraujas ciema ir salīdzinoši laba piebraukšanas vieta, kas ir populārs beigu punkts ūdens maršrutiem. Posmā no Kraujas straume ir vidēja, tālāk līdz pat Daugavpilij straume ir diezgan maza. Maršrutus noslēgt var Ruģeļu mikrorajonā Daugavpilī pie HES celtniecības vietas vai pilsētas centrā aiz Vienības tilta pie arkas. No Kraujas līdz Ruģeļiem ir 5km, bet līdz Daugavpils centram vēl 8km. Vidējais straumes ātrums 4-5 km/h, bet lielāku peldlīdzekļu ātrumu ļoti ietekmē vēja virziens un ūdens līmenis. Pavasaros straumes ātrums ir gandrīz divreiz lielāks nekā sausajā periodā – jūlijā, augustā. Pie tam nelielas ūdens svārstības rada arī Baltkrievijā uzceltās HES. Ūdens maršrutu posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij var veiksmīgi apvienot ar velomaršrutu Nr.35 „Daugavas loki”, kas iet no Daugavpils līdz Krāslavai pa vienu Daugavas krastu un atceļā pa otru, ietverot sevī maksimāli daudz apskates objektu un ir pietuvināts Daugavai.